Laima Bikše

Laima Bikšes glezniecību raksturo trausla, jutīga līnija un niansēts, klusināts kolorīts, kas brīžiem pārtop sulīgā, piesātinātā krāsu klātbūtnē. Gleznās krāsa veidojas slāņos — virsma tiek lazēta, vēlāk noslaucīta vai pat nokasīta, līdz vietām gleznojums kļūst tik plāns, ka atsedzas pats audekls. Tā raupjā tekstūra stājas dialogā ar smalko zīmējumu, radot spriegumu starp trauslumu un materialitāti.

Mākslinieces darbos bieži dominē plaši, gandrīz tukši laukumi, kuros faktūras spēle kļūst par galveno izteiksmes līdzekli. Tajos parādās vien daži priekšmeti — kā klusas zīmes telpā, kas aicina skatītāju uz apzinātu vērošanu.

Putni, plīša rotaļlietas, augļi, puķupodi un mazas cilvēku figūras Bikšes gleznās zaudē ierasto mērogu. Apzināti mainot proporcijas, māksliniece atver skatītājam ceļu savā poētiski emocionālajā iekšējā pasaulē, kur ikdienišķais kļūst par personisku simbolu un klusā noskaņa — par stāstu.

Laima Bikše ar krāsu uz audekla — retāk uz koka virsmas — veido savas iekšējās pasaules stāstījumu.