Otto Zitmanis

Otto Zitmaņa glezniecība ir piesātināta kustībā un emocionālā spriedzē — tā sakņojas ekspresionisma tradīcijā, kur figūra kļūst par trauslu un reizē dramatisku cilvēka iekšējās pasaules nesēju. Gleznās atklājas attiecību spriegums starp vienu vai vairākiem tēliem, kuros koncentrējas intensīvi pārdzīvojumi, neizrunātas bailes, ilgas, mīlestība, agresija un skumjas.

Groteska valoda mākslinieka darbos nav pašmērķīga — tā kļūst par instrumentu, ar kuru iespējams runāt par subjektīvo pieredzi un psiholoģisko pretrunu trauslumu. Formu deformācija, lauztā kompozīcija un saspringtā telpa precīzi atbalso attēloto emocionālo stāvokli, kur vizuālais risinājums cieši savijas ar saturisko vēstījumu.

Krāsa Otto Zitmaņa darbos ir enerģijas nesējs. Pretkrāsu sadursmes — zilā un sarkanā, kā arī tīra dzeltenā, violetā, elektrozaļā un rozā klātbūtne — veido dzīvīgu, pulsējošu krāsu lauku. Spēcīgās melnās kontūras vēl vairāk pastiprina krāsu intensitāti, izceļot figūru dramatisko klātbūtni telpā. Mākslinieks virtuozi modelē apjomus ar krāsu slāņiem, piešķirot ķermeņiem blīvumu un fizisku spriedzi.