Publikācija laikrakstā Kultūrzīmes, 8.-14.III 2023.

Latvijas avīzes pielikums

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne

Humāna garīgā pieredze
(fragments)

Mākslā un kultūrā žēlsirdība ir jēdziens, kas nebūt nav plakani izsakāms. Gandrīz katrs šā vai citādi ir dzirdējis, lietojis vārdkopu – māksla ir nežēlīga. Turklāt visās nozīmēs – kā pašiem māksliniekiem, tā skatitājiem, bet, neieslīgstot tukšos spriedelējumos vai vēsturiskās atsaucēs, konkrētos piemēros, vēlos izcelt divas mākslas izstādes, kurās sevišķi uzrunājoši satikos ar humānu, katram derīgu garīgo pieredzi.

Pirmā izstāde bija ceļojums uz Pārdaugavu, man līdz šim neiepazītu galeriju “Rāmis”, kas ikdienas darbos strādā ar mākslas darbu ielogošanu. Pašreizējais īpašnieks Jānis Dāvis amatu parņēmis no tēva. Ilgstoši viņiem bijis kontakts ar labākajiem rāmju un citu materiālu piegaādātajiem pasaulē, devuši ietērpus Rundāles pils, Zaļās muižas atjaunotajiem darbiem, ielogojuši nule aizvadītās Imanta Lancmaņa personālizstādes darbus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijai. 

Galerijas telpas, darbnīcu iekārtas, veids, kādā jaunie cilvēki kontaktē ar saviem izstādes apmeklētājiem, darbu sakārtotība, ekspozīcijas līdzsvarotība liecina tikai par vienu – netālu no Torņakalna kapiem (tur eju aprunāties ar Jākabu Kazāku) ir iesakņojusies respektējama kultūrvieta, kas ari turpmāk lolo lielus plānus. Galerija izveidota tikai iepriekšēja gada vasarā, bet tajā jau vairakkārt paradītas labu gleznotāju soloizstādes (Madara Gulbis, Māris Upzars u. c.). 

Džemmas Skulmes izstāde ar 15 gleznojumiem tiešām rāda neredzētus, interesantus akvareļus, tie mijas ar agrāk iepazītiem darbiem un atgādina zināmo – juku laikos ir jāturas pie pārbaudītam vērtībam, kas sniedz mierinājumu, harmonizējumu un atgādina par gudru personību spēku. 

Izstādi “Džemmas akvareli” (16.februaris – 21. marts, 2023) skaisti papildina lielmeistara Rituma Ivanova Džemmas Skulmes portretējums, (2021./22. a., e., 75 x 100), kas vēl februāra sākuma kopā ar citiem portretiem un pašportretiem bija izpētāms Kuldīgas Mākslas nama ekspozīcijā “Vērotāja laiks”. Domāju, precīzs un ietilpīgs apzīmējums. Vairums no mums šobrīd pastiprināti esam tikai vērotāji, jo lielums un mazums, kas vienlaikus mijas un krustojas Latvijas sabiedrībā gan praktiskajās darbībās, ziedojumos, gan piektās kolonas pretstāvē, liek pieņemt stingrus lēmumus, iet, darīt, palīdzēt ukraiņu māsām un brāļiem. Šajā ziņā mākslinieki strādā nepārtraukti.